fbpx

Raksti

Ilze
25.03.2019
darbs vasarā-saimnieciskā darbība Nav komentāru

Kas jāzina strādājošajiem jauniešiem

Arī 2019. gadā NVA piedāvās ļoti populāro vasaras darbu jauniešiem, bet simtiem jauniešu meklēs iespējas piepelnīties paši (te dažas idejas). Apkopoju dažas būtiskākās lietas no likumiem, kuras vajadzētu atcerēties jauniešiem un vecākiem.

No kāda vecuma jaunieši drīkst strādāt?

Latvijas likumdošana ļauj bērnu nodarbināt tikai laikā ārpus skolas. No skolas brīvajā laikā drīkst strādāt no 13 gadiem, bet, ja ir pabeigta pamatskola, no 15 gadiem var strādāt jau pilnu laiku, ja pamatskola vēl nav pabeigta, tad gan joprojām darbs atļauts tikai no mācībām brīvajā laikā. Bērnus un jauniešus atļauts nodarbināt tikai tādos darbos, kas ir droši, neapdraud veselību, tikumību un attīstību.

No 13 gadiem bērni ar vismaz viena vecāka rakstisku piekrišanu var strādāt vienkāršus darbus augkopībā (stādīt, kopt, novākt ražu, ziedus), mājdzīvnieku aprūpē, var veikt dažādus uzkopšanas un mājstrādnieka darbus (slaucīt, tīrīt, gludināt, arī uzkopt kantoros, viesnīcās, kafejnīcās, kā arī auto vai logu mazgāšana). Bērni var veikt kurjera darbu vai preču piegādes, pakot un iesaiņot preces, kā arī pārdot saldējumu vai citas sezonālas preces āra tirdzniecībā. Pilns saraksts te.

No 15 līdz 18 gadiem jaunieši var darīt jau plašāku darbu sarakstu, kamēr nav bīstami. MK 206. noteikumos ir uzskaitīts saraksts ar aizliegtajām darba vietām vai apstākļiem. Noteikti vērts palasīt sarakstu, ja tiek piedāvāts ar būvniecību saistīts darbs, vai darbs kādā ražošanā.

Darba samaksa un darba laiks jauniešiem

Pusaudžiem (no 15 gadu vecuma) jāmaksā vismaz minimālā alga jeb 430€, pat ja jaunietis strādā maksimāli atļauto 35 stundu nedēļu, bet, ja apmaksa ir par stundām, tad jāmaksā vismaz minimālā stundas likme, kas šogad, 2019. gadā, nevienu mēnesi nevar būt mazāka par 2.337€/stundā.

Mācību gada laikā bērni (13-15 gadi) nedrīkst strādāt vairāk par 2 stundām dienā un 10 stundām nedēļā, vai 4 un 20 stundām – brīvlaikos. Pusaudži, kas mācās pamatskolā, vidusskolā vai apgūst profesionālo izglītību, (15-18) drīkst strādāt līdz 7 stundām dienā un 35 stundām nedēļā. Ja pusaudzis ir vecāks par 15 gadiem, ir pabeidzis pamatskolu un mācības neturpina, tad var strādāt jau 40 stundu nedēļu. Ja jaunietis strādā pie vairākiem darba devējiem, darba laiks summējams.

Jauniešiem pienākas vismaz pusstundas pārtraukums darbā, ja darba diena ir ilgāka par četrarpus stundām. Ja jaunietis (no 13-18 un nav pabeidzis pamatskolu) strādā vismaz divas stundas laikā starp pulksten 20:00 un 6:00, tas tiek skaitīts kā nakts darbs un samaksa par to ir vismaz pusotra likme. Starp jaunieša darba dienām ir jābūt vismaz 14 stundu nepārtrauktam pārtraukumam.

Apgādājamā statuss strādājošajiem jauniešiem

Viens no vecākiem savu bērnu var uzrādīt darba grāmatiņā kā apgādājamo līdz pat 24 gadiem, ja tas turpina mācīties. Ja studējošais jaunietis sāk strādāt un saņem vairāk par 230€ mēnesī, tad tas zaudē apgādājamā statusu. Bet ja studējošais jaunietis līdz 19 gadiem algotu darbu strādā vasarā, tad neatkarīgi no darba ienākumu apmēra apgādājamā statuss saglabājas. Ja jaunietis sāk strādāt mikrouzņēmumā, tad zaudē apgādājamā statusu jebkurā gadījumā (arī vasarā). Arī tad, ja jaunietis reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējs, viņš zaudē apgādājamā statusu.

Apgādājamā statuss no vecāka grāmatiņas izslēdzas automātiski, tiklīdz bērns sāk strādāt. Kad bērns pārtrauc darba attiecības, tad gan vecākam statuss jāatjauno pašam.

Algas nodokļu grāmatiņa

Kad jaunietis sāk strādāt algotu darbu, viņam jāizveido algas nodokļa grāmatiņa Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pirmo reizi uzsākot darbu, to var izveidot iesniedzot iesniegumu EDS sistēmā vai klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā. Ar algas nodokļu grāmatiņu jaunietis var darboties pats EDS sistēmā, tur arī jānorāda pamata darba vieta, lai varētu piemērot prognozēto neapliekamo minimumu.

Vēl sīkāk un precīzāk

Komentē

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.