Raksti

Ilze
08.08.2018
praktiski padomi-saimnieciskā darbība Nav komentāru

Septiņas pašnodarbinātā dzīves grūtības

Photo by energepic.com from Pexels

Lai gan parasti pašnodarbinātā dzīvi iztēlojamies kā nemitīgu ballīti, kur var ilgi gulēt, daudz ceļot un darīt ko gribas, realitātē tomēr arī pašnodarbinātā ikdienai ir cieta garoziņa. Katram noteikti ir savas nianses, bet te apkopoju tās grūtības, ar kurām ikdienā saskaros es un daudzi man pazīstamie saimnieciskās darbības veicēji.

Neregulāri ienākumi

Lielākā un ļaunākā neērtība, lai atstātu ienākumus tikai no patstāvīgas saimnieciskās darbības, atsakoties no algota darba, parasti ir ienākumu neregularitāte. Lai arī kādi iebildumi varētu būt pret algotu darbu, tomēr alga fiksētos datumos ir ļoti nomierinoša. Ar šādu režīmu var plānot izdevumus un tēriņus. Pašnodarbinātajam, īpaši sākuma posmā varētu būt grūti nodrošināt šādas regularitātes aizstāšanu. Taču, ja saimnieciskā darbība saistās ar atsevišķiem, īslaicīgiem darbiem, tad “algas diena” var būt ik dienas, pat vairākas reizes dienā. Piemēram, manikīre, savus 15-30€ saņem vairākas reizes dienā, tā pat kā masieri, suņu staidzinātāji vai frizieri.  Man lielākais klients nodrošina apmēram 2/3 mēneša ienākumu, maksā reizi mēnesī un “parasti” naudu es saņemu mēneša otrajā nedēļā. Taču, piemēram, maijā šis klients kavēja apmaksu par vairākām nedēļām un maijā tā arī naudu nesaņēmu.

Nestabili ienākumi

Līdzīgi bēdīgi ir, ja ienākumu apjomu nevar prognozēt. Lielākā daļā algoto darba vietu vismaz daļa algas ir stabili noteikta ik mēnesi, taču privātuzņēmējiem ir jārēķinās, ka apjoms var mainīties diezgan dinamiski, atkarībā no klientu skaita, sezonas, pieejamajiem resursiem un citiem faktoriem. Floristiem izlaidumu un kāzu laika ieņēmumus nevar salīdzināt ar klusajiem ziemas mēnešiem, bet Taxify šoferīši nevar salīdzināt nedēļas piektdienu vai sestdienu naktis ar pirmdienām.  Man lielākie ienākumi ir saistīti ar skolu izglītību, tāpēc, piemēram, vasaras mēneši ir ļoti tukši.

Nav uzņēmumu papildlabumu

Daudzi uzņēmumi saviem darbiniekiem nodrošina vismaz kaut kādus papildlabumus, piemēram, dienesta telefonu, mašīnu, degvielu vai veselības apdrošināšanu, kaut vai apkurinātu darba vietu ar galdu, krēslu un datoru. Pašnodarbinātajam tas viss jāgādā pašam. Lai gan man kādreiz korporatīvās karjeras laikā bija visi augstāk nosauktie labumi, visvairāk man pietrūkst veselības apdrošināšanas, jo pārējo var ieplānot kā regulāros izdevumus, bet veselības izdevumi parasti ir negaidīti un iespaidīgi.

Nav sociālo garantiju

Reģistrējot saimniecisko darbību ir jāizvēlas nodokļu maksāšanas veids. Lai gan bieži vien mikrouzņēmuma nodoklis ir īstermiņā izdevīgākais, jo var paturēt vairāk naudas un vieglāk kārtot grāmatvedību, tomēr tas sniedz ļoti maz sociālās aizsardzības darba nespējas, ģimenes pieauguma vai pensionēšanās situācijā, sociālās garantijas būtu ļoti mazas. Arī izvēloties pilno nodokļu maksāšanas versiju ar ienākumu nodokli, pastāv risks, ka netiek maksāts gana sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai pietiktu pabalstiem. Taču, pat maksājot nodokļus, ja gadās saslimt, tad nevar veikt darbu un ienākumi var tikt apdraudēti.

Es izvēlējos mikrouzņēmuma nodokli, jo sniedzu pakalpojumus un man būtu maz izdevumu, ko norakstīt. Taču cenšos veidot kaut kādu savu drošības spilvenu ar uzkrājošajiem instrumentiem.

Pašam jāmaksā nodokļi

Saimnieciskās darbības veicējam pašam jāmaksā nodokļi, tas prasa lielu finansu disciplīnu no visiem ienākumiem atlikt daļu nodokļu apmaksai. Prasa arī stiprus nervus un emocionālo stabilitāti, jo atdot kaut ko saņemtu, rokās vai kontā paturētu ir daudz grūtāk nekā nesaņemt vispār, kā darbiniekiem ir ar algu “uz papīra” vai “uz rokas”.  Arī nemitīgajām nodokļu likumdošanas un likmju maiņām jāseko pašam. Dažkārt tas ir tik sarežģīti, ka jāalgo kāds grāmatvedis, kas palīdzētu pareizi aizpildīt visu dokumentāciju.

Es no saņemtās naudiņas uzreiz atlieku 15% MUN krājkontā. Grūti tajā mirklī, bet vieglāk pēc tam ik pa trim mēnešiem aizpildīt deklarāciju un zināt, ka būs gana naudas nodoklim.

Visu jādara pašam

Ja esi individuāls uzņēmējs, tad viss bizness tev jāspēj realizēt pašam. Un bizness parasti nav tikai darīšana vai produkta radīšana, katrā biznesā ir jābūt arī mārketingam un klientu piesaistei, pārdošanai, grāmatvedībai un saistošās likumdošanas pārzināšanai. Tātad vismaz sešas lomas un amati vienlaicīgi jāspēj izdarīt, vai arī kādam no pieciem jāprot atrast speciālists, kam jāmaksā.

Pašdisciplīna

Un visam, it visam nepieciešama pašdisciplīna. Lai ievērotu termiņus un norunas ar klientiem, lai organizētu laiku starp vairākiem projektiem, kad nav neviena projekta vadītāja vai darbu uzraudzītāja. Pašam jāspēj saorganizēt privāto un uzņēmējdarbības finanšu nodalīšanu, jāspēj izmanevrēt neregulārie un nestabilie ienākumi, kā arī jāveic visi proaktīvie darbi, kam termiņi nav noteikti.

Vai ir risinājums?

Visvieglākais un drošākais, ja vien apstākļi nenosaka savādāk, ir saglabāt pastāvīgo darbu, uzsākot saimniecisko darbību kā papildienākumu avotu.

Komentē

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.